23. Tevīsatimavaggo

(218) 1. Ekādhippāyakathā

908. Ekādhippāyena methuno dhammo paṭisevitabboti? Āmantā. Ekādhippāyena assamaṇena hotabbaṃ, abhikkhunā hotabbaṃ, chinnamūlena hotabbaṃ pārājikena hotabbanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ekādhippāyena methuno dhammo paṭisevitabboti? Āmantā. Ekādhippāyena pāṇo hantabbo, adinnaṃ ādiyitabbaṃ, musā bhaṇitabbā, pisuṇaṃ bhaṇitabbaṃ, pharusaṃ bhaṇitabbaṃ, samphaṃ palapitabbaṃ, sandhi cheditabbo, nillopaṃ hātabbaṃ, ekāgārikaṃ kātabbaṃ, paripanthe ṭhātabbaṃ, paradāro gantabbo, gāmaghātako kātabbo, nigamaghātako kātabboti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Ekādhippāyakathā niṭṭhitā.

23. Tevīsatimavaggo

(219) 2. Arahantavaṇṇakathā

909. Arahantānaṃ vaṇṇena amanussā methunaṃ dhammaṃ paṭisevantīti? Āmantā. Arahantānaṃ vaṇṇena amanussā pāṇaṃ hananti…pe… adinnaṃ ādiyanti, musā bhaṇanti, pisuṇaṃ bhaṇanti, pharusaṃ bhaṇanti, samphaṃ palapanti, sandhiṃ chindanti, nillopaṃ haranti, ekāgārikaṃ karonti, paripanthe tiṭṭhanti, paradāraṃ gacchanti, gāmaghātakaṃ karonti…pe… nigamaghātakaṃ karontīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Arahantavaṇṇakathā niṭṭhitā.

23. Tevīsatimavaggo

(220-4) 3-7. Issariyakāmakārikādikathā

910. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchatīti? Āmantā. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu nirayaṃ gacchati , sañjīvaṃ gacchati, kālasuttaṃ gacchati, tāpanaṃ gacchati, mahātāpanaṃ [patāpanaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] gacchati, saṅghātakaṃ gacchati, roruvaṃ gacchati…pe… avīciṃ gacchatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchatīti? Āmantā. ‘‘Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchatī’’ti – attheva suttantoti? Natthi. Hañci ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchatī’’ti – nattheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchatī’’ti.

911. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu gabbhaseyyaṃ okkamatīti? Āmantā. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu nirayaṃ upapajjeyya, tiracchānayoniṃ upapajjeyyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu gabbhaseyyaṃ okkamatīti ? Āmantā. Bodhisatto iddhimāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… bodhisatto iddhimāti? Āmantā. Bodhisattena chandiddhipādo bhāvito…pe… vīriyiddhipādo…pe… cittiddhipādo…pe… vīmaṃsiddhipādo bhāvitoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu gabbhaseyyaṃ okkamatīti? Āmantā. ‘‘Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu gabbhaseyyaṃ okkamatī’’ti – attheva suttantoti? Natthi. Hañci ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu gabbhaseyyaṃ okkamatī’’ti – nattheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu gabbhaseyyaṃ okkamatī’’ti.



23. 第二十三品
(218) 1. 单一意图的讨论
是否应该以单一意图行淫欲法？是的。是否应该以单一意图成为非沙门,成为非比丘,成为断根者,成为波罗夷者?不应如此说...是否应该以单一意图行淫欲法?是的。是否应该以单一意图杀生,偷盗,妄语,两舌,恶口,绮语,破门而入,抢劫,做独家盗贼,埋伏路旁,奸淫他人妻子,屠村,屠镇?不应如此说...
单一意图的讨论结束。
(219) 2. 阿罗汉形象的讨论
非人是否以阿罗汉的形象行淫欲法?是的。非人是否以阿罗汉的形象杀生...偷盗,妄语,两舌,恶口,绮语,破门而入,抢劫,做独家盗贼,埋伏路旁,奸淫他人妻子,屠村...屠镇?不应如此说...
阿罗汉形象的讨论结束。
(220-4) 3-7. 自在随欲等的讨论
菩萨是否因自在随欲而堕落?是的。菩萨是否因自在随欲而堕地狱,堕等活地狱,堕黑绳地狱,堕炎热地狱,堕大炎热地狱,堕众合地狱,堕叫唤地狱...堕无间地狱?不应如此说...
菩萨是否因自在随欲而堕落?是的。"菩萨因自在随欲而堕落"这样的经文存在吗?不存在。如果"菩萨因自在随欲而堕落"这样的经文不存在,就不应该说"菩萨因自在随欲而堕落"。
菩萨是否因自在随欲而入胎?是的。菩萨是否因自在随欲而投生地狱,投生畜生?不应如此说...
菩萨是否因自在随欲而入胎?是的。菩萨是否具有神通?不应如此说...菩萨是否具有神通?是的。菩萨是否修习欲神足...精进神足...心神足...观神足?不应如此说...
菩萨是否因自在随欲而入胎?是的。"菩萨因自在随欲而入胎"这样的经文存在吗?不存在。如果"菩萨因自在随欲而入胎"这样的经文不存在,就不应该说"菩萨因自在随欲而入胎"。

912. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu dukkarakārikaṃ akāsīti? Āmantā. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu ‘‘sassato loko’’ti paccāgacchi, ‘‘asassato loko’’ti…pe… ‘‘antavā loko’’ti…pe… ‘‘anantavā loko’’ti… ‘‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’’nti … ‘‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’’nti… ‘‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti… ‘‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti… ‘‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti…pe… ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti paccāgacchīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu dukkarakārikaṃ akāsīti? Āmantā. ‘‘Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu dukkarakārikaṃ akāsī’’ti – attheva suttantoti? Natthi. Hañci ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu dukkarakārikaṃ akāsī’’ti – nattheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu dukkarakārikaṃ akāsī’’ti.

913. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu aparantapaṃ [amaraṃ tapaṃ (saṃ. ni. 1.137)] akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisīti? Āmantā. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu ‘‘sassato loko’’ti paccāgacchi…pe… ‘‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’’ti paccāgacchīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

914. Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu aññaṃ satthāraṃ uddisīti? Āmantā. ‘‘Bodhisatto issariyakāmakārikāhetu aññaṃ satthāraṃ uddisī’’ti – attheva suttantoti? Natthi. Hañci ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu aññaṃ satthāraṃ uddisī’’ti – nattheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘bodhisatto issariyakāmakārikāhetu aññaṃ satthāraṃ uddisī’’ti.

Issariyakāmakārikākathā niṭṭhitā.

23. Tevīsatimavaggo

(225) 8. Patirūpakathā

915. Atthi na rāgo rāgapatirūpakoti? Āmantā. Atthi na phasso phassapatirūpako, atthi na vedanā vedanāpatirūpikā, atthi na saññā saññāpatirūpikā , atthi na cetanā cetanāpatirūpikā, atthi na cittaṃ cittapatirūpakaṃ, atthi na saddhā saddhāpatirūpikā, atthi na vīriyaṃ vīriyapatirūpakaṃ, atthi na sati satipatirūpikā, atthi na samādhi samādhipatirūpako , atthi na paññā paññāpatirūpikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

916. Atthi na doso dosapatirūpako, atthi na moho mohapatirūpako, atthi na kileso kilesapatirūpakoti? Āmantā. Atthi na phasso phassapatirūpako…pe… atthi na paññā paññāpatirūpikāti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Patirūpakathā niṭṭhitā.

23. Tevīsatimavaggo

(226) 9. Aparinipphannakathā

917. Rūpaṃ aparinipphannanti? Āmantā. Rūpaṃ na aniccaṃ na saṅkhataṃ na paṭiccasamuppannaṃ na khayadhammaṃ na vayadhammaṃ na virāgadhammaṃ na nirodhadhammaṃ na vipariṇāmadhammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu rūpaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Hañci rūpaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘rūpaṃ aparinipphanna’’nti.

Dukkhaññeva parinipphannanti? Āmantā. Nanu yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ [saṃ. ni. 3.15] vuttaṃ bhagavatā – ‘‘rūpaṃ anicca’’nti? Āmantā. Hañci yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā – ‘‘rūpaṃ aniccaṃ’’, no ca vata re vattabbe – ‘‘dukkhaññeva parinipphanna’’nti…pe….



菩萨是否因自在随欲而行苦行?是的。菩萨是否因自在随欲而回归"世界是常"的观点,"世界是无常"的观点..."世界是有边"的观点..."世界是无边"的观点..."命即是身"的观点..."命与身是异"的观点..."如来死后存在"的观点..."如来死后不存在"的观点..."如来死后亦存在亦不存在"的观点..."如来死后非存在非不存在"的观点?不应如此说...
菩萨是否因自在随欲而行苦行?是的。"菩萨因自在随欲而行苦行"这样的经典存在吗?不存在。如果"菩萨因自在随欲而行苦行"这样的经典不存在,就不应该说"菩萨因自在随欲而行苦行"。
菩萨是否因自在随欲而行自我折磨的苦行,追随其他导师?是的。菩萨是否因自在随欲而回归"世界是常"的观点..."如来死后非存在非不存在"的观点?不应如此说...
菩萨是否因自在随欲而追随其他导师?是的。"菩萨因自在随欲而追随其他导师"这样的经典存在吗?不存在。如果"菩萨因自在随欲而追随其他导师"这样的经典不存在,就不应该说"菩萨因自在随欲而追随其他导师"。
自在随欲的讨论结束。
23. 第二十三品
(225) 8. 相似的讨论
是否存在非贪而相似贪的东西?是的。是否存在非触而相似触的东西,是否存在非受而相似受的东西,是否存在非想而相似想的东西,是否存在非思而相似思的东西,是否存在非心而相似心的东西,是否存在非信而相似信的东西,是否存在非精进而相似精进的东西,是否存在非念而相似念的东西,是否存在非定而相似定的东西,是否存在非慧而相似慧的东西?不应如此说...
是否存在非嗔而相似嗔的东西,是否存在非痴而相似痴的东西,是否存在非烦恼而相似烦恼的东西?是的。是否存在非触而相似触的东西...是否存在非慧而相似慧的东西?不应如此说...
相似的讨论结束。
23. 第二十三品
(226) 9. 未圆满成就的讨论
色是未圆满成就的吗?是的。色不是无常的、不是有为的、不是缘起的、不是坏灭法、不是衰败法、不是离欲法、不是灭法、不是变易法吗?不应如此说...色难道不是无常的、有为的、缘起的、坏灭法、衰败法、离欲法、灭法、变易法吗?是的。如果色是无常的、有为的...变易法,就不应该说"色是未圆满成就的"。
只有苦是圆满成就的吗?是的。世尊不是说"凡无常者即是苦"吗?是的。如果世尊说"凡无常者即是苦","色是无常的",就不应该说"只有苦是圆满成就的"...

918. Vedanā …pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ… cakkhāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ… cakkhudhātu… dhammadhātu… cakkhundriyaṃ…pe… aññātāvindriyaṃ aparinipphannanti? Āmantā. Aññātāvindriyaṃ na aniccaṃ…pe… na vipariṇāmadhammanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu aññātāvindriyaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ…pe… vipariṇāmadhammanti? Āmantā. Hañci aññātāvindriyaṃ aniccaṃ saṅkhataṃ paṭiccasamuppannaṃ khayadhammaṃ vayadhammaṃ virāgadhammaṃ nirodhadhammaṃ vipariṇāmadhammaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘aññātāvindriyaṃ aparinipphanna’’nti.

Dukkhaññeva parinipphannanti? Āmantā. Nanu yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā – ‘‘aññātāvindriyaṃ anicca’’nti? Āmantā. Hañci yadaniccaṃ taṃ dukkhaṃ vuttaṃ bhagavatā – ‘‘aññātāvindriyaṃ aniccaṃ’’, no ca vata re vattabbe – ‘‘dukkhaññeva parinipphanna’’nti.

Aparinipphannakathā niṭṭhitā.

Tevīsatimavaggo.

Tassuddānaṃ –

Ekādhippāyena methuno dhammo paṭisevitabbo, arahantānaṃ vaṇṇena amanussā methunaṃ dhammaṃ paṭisevanti, bodhisatto issariyakāmakārikāhetu vinipātaṃ gacchati, gabbhaseyyaṃ okkamati, dukkarakārikaṃ akāsi , aparantapaṃ akāsi, aññaṃ satthāraṃ uddisi, atthi na rāgo rāgapatirūpako atthi na doso dosapatirūpako atthi na moho mohapatirūpako atthi na kileso kilesapatirūpako, rūpaṃ aparinipphannaṃ aññātāvindriyaṃ aparinipphannanti.

Khuddako aḍḍhapaṇṇāsako.

Tassuddānaṃ –

Navaṃ, nibbuti, ekādhippāyoti.

Paṇṇāsakuddānaṃ –

Mahāniyāmo , anusayā, niggaho, khuddakapañcamo;

Parappavādamaddanā, suttamūlasamāhitā;

Ujjotanā satthusamaye, kathāvatthupakaraṇeti.


受...想...行...识...眼处...法处...眼界...法界...眼根...具知根是未圆满成就的吗?是的。具知根不是无常的...不是变易法吗?不应如此说...具知根难道不是无常的、有为的...变易法吗?是的。如果具知根是无常的、有为的、缘起的、坏灭法、衰败法、离欲法、灭法、变易法,就不应该说"具知根是未圆满成就的"。
只有苦是圆满成就的吗?是的。世尊不是说"凡无常者即是苦","具知根是无常的"吗?是的。如果世尊说"凡无常者即是苦","具知根是无常的",就不应该说"只有苦是圆满成就的"。
未圆满成就的讨论结束。
第二十三品结束。
其摘要如下:
应以单一意图行淫欲法,非人以阿罗汉的形象行淫欲法,菩萨因自在随欲而堕落,入胎,行苦行,行自我折磨的苦行,追随其他导师,存在非贪而相似贪的东西存在非嗔而相似嗔的东西存在非痴而相似痴的东西存在非烦恼而相似烦恼的东西,色是未圆满成就的具知根是未圆满成就的。
小五十篇结束。
其摘要如下:
新的、涅槃、单一意图。
五十篇摘要:
大决定、随眠、责难、第五小品;
破斥他说、依经典、
阐明师说、论事书。


Pañcattiṃsabhāṇavāraṃ

Kathāvatthupakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

三十五诵品
论事书结束。

